tik - tak, tik - tak.. pulkstenis ir gandrīz pieci no rīta un es neguļu. atkal. tikko man bija deža vū, kad atvēru gugli un kā mēdz teikt kaža: ''tici vai nē'', taču bija. kā tad īsti ir, ja piedzīvo to? vai tas nozīmē, ka viss notiek tā, kā Tev liktenis ir lēmis vai tomēr tas saka, ka nekas labs un jauns ar Tevi nenotiek? deža vū piedzīvoju diezgan bieži un pat varu arī paredzēt nākamo darbību, kas sekos, jo tas mirklis, kad to pieķer, tas ir kā skatīties vēlreiz dzīvē paveikto. es jau nesen ietvītoju to, ka ar zobiem taisīju vaļā super līmi un nu man vairs tikai kreisais priekšējais zobs vairs ir tikai ar līmīti, taču ko man darīt? kasīju un berzu, cik vien varēju... apnīk cīnīties. vispār, man deviņos ir jāceļas un jāiet 8hrs pa veco rīgu bukletus dalīt, pēcāk gan uz RGSL rakstīt kursa darbus, jo 24. ir dedlains, tā kā jāsarauj! vēl vienu jaunumu varu pavēstīt - esmu atkarīga no vebkameras!
