ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis
arvien augstāk no zemes
pirms vieniem jau ar Agneses esam mājās. pastaigas pēc aizgājām līdz karuseļiem esplanādē, apskatījām pēdējos izpriecu gribētājus, iegājām 3metrus ''sapņos un kokteiļos'', maķītī paņēmām pa maflarijam, nogājām gar pulkvedi, pusiju, ūsām, ieskrējām čbk uz 10 minūtēm (tualetē savilkt zeķu bikses arī paspēju) un atpakaļ mājās jau pēc pusnakts. rīt jānodod asinis, jāstrādā arēnā (transilvānijā par bārmeni nepaņēma) un tad redzēs, ko vakarā ar Evels un Kiks. ņamņam. Bi-2 - Varvarāāā.
sestdiena, 2011. gada 23. aprīlis
sāpēs
ir seši no rīta! es vēl neguļu un vairs negulēšu. jāizdomā, kā nosist laiku. hmm. kafija, rīta gaiss. klusuma un dabas skaistums sētā. es eju nost no šīs ierīces.
DM ''strangelove'' skanot
Krusttēva vecajam datoram nav ''k'' poga, toties uzmanīgāk uzspiežot, viņa strādā. mēs ar Evels vakar atstopējām uz stendi, jo Žanim vakar 23 (23.04) palika. tuvāko draugu lokā pasvinējām, neiztikām arī bez nerātnām spēlītēm un sarunām. svarīgākos Jurus vakar un vēl šonakt apsveicu, dzeltenā prese pie krustvecākiem ir izstudēta. iesākās jau ''it's no good''. mmm. ''nesaki, ka gribi mani, nesaki, ka vajag mani, nesaki, ka mīli mani, tas ir saprotams, nesaki, ka esi laimīga, tur ārā bez manis, es zinu, ka tu nevari būt, jo tā nav labi.''
kas man ko tādu veltīs? pēdējie man veltītie vārdi bija - es tevi nemīlu. lālālā. es Tev pretī varu nosaukt Berča e-pastu - ejnomirsti@inbox.lv.
nu jau divi naktī - jāritinās zem segas. oi, man tač vēl tēja jāpiebeidz. BET kā es ar Žeņu salecos. uuii. domāju, ka izskrāpēšu acis ar saviem nogrieztajiem nagiem, bet, Renāt, atceries, ka muļķis grib Tevi apdullināt ar savu stulbību; nenokrīti līdz viņa līmenim. ar labu argumentāciju var panākt jebko. ja atduries pret truliem komentāriem, labāk paklusē.
septiņos krustvecāki ar Agnesi brauks uz baznīcu - dieva dēls mira un augšāmcēlās, un visus sabiedēja, un hipnotizē ar to jau divtūkstoš gadu. horrors pilnīgs. es tikmēr sevi lutināšu ar miegu līdz Evel zvanīs, jo tad mēs iesim uz veikalu pēc ūdens ceļam un atpakaļ uz rīgu. tā kā mūsu miteklī būšu viena, jo Agnese lūgsies, iziešu kādā garākā pastaigā pa galvaspilsētu vai pat aizbraukšu līdz ''citiem medību laukiem'' (dzīvnieku kapsētu, ja Tu tik tiešām nezināji).
āaa. mēs taču gājām uz Blue koncertu! zināji, ka viņi bija rīgā? jā, bija, vienīgi mēs nebijām, jo, kad gāju interesēties par biļetēm, lētākās bija pa 10ls, taču pēc 20 stundām cenas jau pieauga līdz 20 latiem (lētākās), tāpēc mēs uzlikām mīksto. dusmīga pat ļoti biju!
DM ''Wrong''. cik sulīga dziesma. es beidzu. drukāt. tiekamies!
kas man ko tādu veltīs? pēdējie man veltītie vārdi bija - es tevi nemīlu. lālālā. es Tev pretī varu nosaukt Berča e-pastu - ejnomirsti@inbox.lv.
nu jau divi naktī - jāritinās zem segas. oi, man tač vēl tēja jāpiebeidz. BET kā es ar Žeņu salecos. uuii. domāju, ka izskrāpēšu acis ar saviem nogrieztajiem nagiem, bet, Renāt, atceries, ka muļķis grib Tevi apdullināt ar savu stulbību; nenokrīti līdz viņa līmenim. ar labu argumentāciju var panākt jebko. ja atduries pret truliem komentāriem, labāk paklusē.
septiņos krustvecāki ar Agnesi brauks uz baznīcu - dieva dēls mira un augšāmcēlās, un visus sabiedēja, un hipnotizē ar to jau divtūkstoš gadu. horrors pilnīgs. es tikmēr sevi lutināšu ar miegu līdz Evel zvanīs, jo tad mēs iesim uz veikalu pēc ūdens ceļam un atpakaļ uz rīgu. tā kā mūsu miteklī būšu viena, jo Agnese lūgsies, iziešu kādā garākā pastaigā pa galvaspilsētu vai pat aizbraukšu līdz ''citiem medību laukiem'' (dzīvnieku kapsētu, ja Tu tik tiešām nezināji).
āaa. mēs taču gājām uz Blue koncertu! zināji, ka viņi bija rīgā? jā, bija, vienīgi mēs nebijām, jo, kad gāju interesēties par biļetēm, lētākās bija pa 10ls, taču pēc 20 stundām cenas jau pieauga līdz 20 latiem (lētākās), tāpēc mēs uzlikām mīksto. dusmīga pat ļoti biju!
DM ''Wrong''. cik sulīga dziesma. es beidzu. drukāt. tiekamies!
piektdiena, 2011. gada 15. aprīlis
piecas dienas un četras naktis krakovā
vac ap mai nigas?
man ir liels miega trūkums šajās dienās, jo nav pat tam laika. es skaidri nedomāju jau kopš otrās dienas rīta. pārāk brutālas izdarības sāk studenti pasākt, ciest nevaru. jauniešiem ir ļoti zems intelekta līmenis, toties promiles diezgan augstas.
trešdienas brauciens tramvajā, kurā spēlē dīdžejs un visi grūstās uz priekšu, uz atpakaļ un viens otram virsū, kārtīgi visus uzbudināja gājienam uz klubu. ceturtdienas poļu kāzās mierīgi pačilojām bārā/restorānā. šī vakara pasākums, kurā studenti dziedāja un dejoja savas nacionālās dziesmas pilnīgi nevilināja, jo, kā jau vienmēr, ir kādas problēmas un tieši ar mums - par mūsu dziesmām aizmirsa un mēs pasākumu pametām.
protams, ka pirms braukšanas uz šejieni, es nepievērsu uzmanību tam, ka jādzīvo hostelī. pārāk vēlu attapos un, ka es Tev saku - tas ir pretīgi dalīt tualeti un dušu ar kādiem desmit cilvēkiem + istabiņā ir sazin cik cilvēki, jo katru dienu skaits mūsu istabiņā mainās.rīt pēdējā nakts šeit, kuru pavadīsim klubā ar astoņdesmito gadu mūziku.
negribu pat iedomāties par svētdienas divdesmit stundu moku pilno braucienu ar autobusu. paldies maniem vecākiem, kuri mani nogādāja šeit ar automašīnu!
pankūka!
es tādu rakstu uzrakstīju, taču manā gultā tieši internets karās. kašmars. pilnīgi iespert Tev gribu
sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis
kas notiks, ja kāds šeit mūs ieraudzīs?
rīts jau klāt. man viss ritms ir sajucis, organisms vairs nesaprot, kad jāguļ. tagad ir pieci no rīta, es sevi lieku gulēt jau sešas stundas. vēl tikai trīs stundas, tad jau jāceļas un jāiznes atkritumi (tā te pašā rīgas sirdī ir). vai maz ir vērts iet gulēt?
Abonēt:
Ziņas (Atom)
